pavēlniecība

From pavēlnieks (“commander”) +‎ -ība (with pavēlnieks from pavēle (“order, command”) +‎ -nieks, and pavēle from pa- +‎ vēle (“will, wish”)).

pavēlniecība f (4th declension)

1. (high) command (group of officers, generals, admirals, etc. who manages an operational army unit, or a military installation, or the entire armed forces)

   Ļeņingradas frontes pavēlniecība no tā bija iecerējusi sākt pirmo blokādes pārraušanas mēģinājumu ― the command of the Leningrad front had from that planned the first blockade breaking attempt

   vācu pavēlniecība, informēta par kontrrevolūcijas nodomiem, skaitliski palielināja karaspēku, uzsāka triecienuzbrukumu ― the German (High) Command, informed about the counterrevolutionary intentions, increased the number of troops (and) began a lightning attack

• pavēle
• pavēlēt
• pavēlniecisks
• pavēlnieks, pavēlniece