vietniekvārds

• (obsolete form) vietnieku vārds

From vietnieks (“replacement”) +‎ vārds (“word”). A neologism coined by Juris Neikens as vietnieku vārds in 1850. The compound form originated and found wide acceptance in the 1930s.[1]

• Audio

  (file)

vietniekvārds m (1st declension)

1. (grammar) pronoun (a word used to refer anaphorically to a noun or noun phrase)

   vietniekvārdu locīšana ― pronoun inflection

   nenoteiktie vietniekvārdi ― indefinite pronouns

   jautājamie vietniekvārdi ― interrogative pronouns

   norādāmie vietniekvārdi ― demonstrative pronouns

   personas vietniekvārds ― person pronoun

   piederības vietniekvārds ― possessive pronoun

   attieksmes, relatīvais vietniekvārds ― relative pronoun

   vietniekvārdi pieder pie tām vārdu šķirām, kas ir aktīvas dažāda tipa tekstu veidošanas procesā ― pronouns belong to those word classes which are active in different types of text-making processes

• pronomens

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs ^{(Category: lv:Parts of speech)}