neprātība

From neprāts (“irrationality”) +‎ -ība (with neprāts from ne- +‎ prāts (“reason, understanding, mind”)).

neprātība f (4th declension)

1. folly, foolishness (lack of reason; behavior, action not well thought out, contrary to the principles of reason)

   apvaldīt savu neprātību ― to moderate, to control one's folly

   neprātībā nezina, ko dara ― in (his) folly (he) doesn't know what he is doing

   izdarīt neprātību ― to do something foolish

   protams, bija tīrā neprātība ziemas laikā doties kājām tik garā ceļā ― of course, it was sheer folly to go walking such a long way in winter

   ko lai sacītu uz tādām neprātībām ― what can one say to such follies?

• bezjedzība, bezjedzīgums
• dumjība, dumjums
• muļķība
• stulbība, stulbums

• neprātīgs, neprātīgums
• neprātis, neprāte